18. Aṭṭhārasamavaggo

(177) 1. Manussalokakathā

802. Na vattabbaṃ – ‘‘buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsī’’ti? Āmantā. Nanu atthi buddhavutthāni cetiyāni ārāmavihāragāmanigamanagarāni raṭṭhāni janapadānīti? Āmantā. Hañci atthi buddhavutthāni cetiyāni ārāmavihāragāmanigamanagarāni raṭṭhāni janapadāni, tena vata re vattabbe – ‘‘buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsī’’ti? Āmantā. Nanu bhagavā lumbiniyā jāto, bodhiyā mūle abhisambuddho, bārāṇasiyaṃ bhagavatā dhammacakkaṃ pavattitaṃ, cāpāle cetiye āyusaṅkhāro ossaṭṭho, kusinārāyaṃ bhagavā parinibbutoti? Āmantā. Hañci bhagavā lumbiniyā jāto…pe… kusinārāyaṃ bhagavā parinibbuto, tena vata re vattabbe – ‘‘buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsī’’ti.

Na vattabbaṃ – ‘‘buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle’’ti [dī. ni. 2.91]; ‘‘ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho’’ti [a. ni. 4.21]; ‘‘ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ rājagahe viharāmi veḷuvane kaḷandakanivāpe’’ti [dī. ni. 2.180]; ‘‘ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ sāvatthiyaṃ viharāmi jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’’ti ; ‘‘ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi mahāvane kūṭāgārasālāya’’nti [dī. ni. 3.11]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsīti.

803. Buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsīti? Āmantā. Nanu bhagavā loke jāto, loke saṃvaḍḍho, lokaṃ abhibhuyya viharati anupalitto lokenāti [a. ni. 4.36]? Āmantā. Hañci bhagavā loke jāto, loke saṃvaḍḍho, lokaṃ abhibhuyya viharati anupalitto lokena, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsī’’ti.

Manussalokakathā niṭṭhitā.

18. Aṭṭhārasamavaggo

(178) 2. Dhammadesanākathā

804. Na vattabbaṃ – ‘‘buddhena bhagavatā dhammo desito’’ti? Āmantā. Kena desitoti? Abhinimmitena desitoti. Abhinimmito jino satthā sammāsambuddho sabbaññū sabbadassāvī dhammassāmī dhammappaṭisaraṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘buddhena bhagavatā dhammo desito’’ti? Āmantā. Kena desitoti? Āyasmatā ānandena desitoti. Āyasmā ānando jino satthā sammāsambuddho sabbaññū sabbadassāvī dhammassāmī dhammappaṭisaraṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

805. Na vattabbaṃ – ‘‘buddhena bhagavatā dhammo desito’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘saṃkhittenapi kho ahaṃ, sāriputta, dhammaṃ deseyyaṃ; vitthārenapi kho ahaṃ, sāriputta, dhammaṃ deseyyaṃ; saṃkhittavitthārenapi kho ahaṃ, sāriputta, dhammaṃ deseyyaṃ; aññātāro ca dullabhā’’ti [a. ni. 3.33 sāriputtasutte]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi buddhena bhagavatā dhammo desitoti.



Aṭṭhārasamavaggo
(177) 1. Manussalokakathā
不应说——“佛陀世尊在世间停留”吗？应答。难道存在佛教兴起的圣地、园林、寺庙、城镇、国家和地区吗？应答。确实存在佛教兴起的圣地、园林、寺庙、城镇、国家和地区，因此可说——“佛陀世尊在世间停留”。
不应说——“佛陀世尊在世间停留”吗？应答。难道世尊出生于蓝毗尼，菩提树下成就正觉，巴那拉的世尊转动法轮，恰帕尔的圣地寿命已尽，库西纳拉的世尊入灭吗？应答。确实世尊出生于蓝毗尼……等……库西纳拉的世尊入灭，因此可说——“佛陀世尊在世间停留”。
不应说——“佛陀世尊在世间停留”吗？应答。难道世尊曾说——“有一次，我，僧众，在美好的萨拉树下静坐”吗？[大智度论 2.91]；“有一次，我，僧众，在乌鲁维拉静坐，首次成就正觉”吗？[增支部 4.21]；“有一次，我，僧众，在罗揭陀静坐，维卢瓦纳的卡兰达卡尼瓦帕”吗？[大智度论 2.180]；“有一次，我，僧众，在萨瓦提静坐，杰达瓦那的阿那塔皮纳达的园林”吗？“有一次，我，僧众，在韦萨利静坐，伟大的库塔伽拉大厅”吗？[大智度论 3.11]！这正是经文的意义吗？应答。因此佛陀世尊在世间停留。
佛陀世尊在世间停留吗？应答。难道世尊在世间出生，在世间成长，超越世间而住于无所依赖的状态吗？[增支部 4.36]？应答。确实世尊在世间出生，在世间成长，超越世间而住于无所依赖的状态，因此可说——“佛陀世尊在世间停留”。
人间的讨论已结束。
Aṭṭhārasamavaggo
(178) 2. Dhammadesanākathā
不应说——“佛陀世尊讲授法”吗？应答。是谁讲授的呢？是由他所创造的讲授的。由他所创造的胜者，正觉者，具足无所不知，无所不见，法的主宰，法的归宿吗？不应如此说……等……
不应说——“佛陀世尊讲授法”吗？应答。是谁讲授的呢？是由尊者阿难讲授的。尊者阿难是胜者，正觉者，具足无所不知，无所不见，法的主宰，法的归宿吗？不应如此说……等……
不应说——“佛陀世尊讲授法”吗？应答。难道世尊曾说——“简而言之，我，萨里普塔，可以讲授法；详细而言，我，萨里普塔，可以讲授法；简明而详细，我，萨里普塔，可以讲授法；难以理解的也非常稀少”吗？[增支部 3.33 萨里普塔经]！这正是经文的意义吗？应答。因此佛陀世尊讲授法。

806. Na vattabbaṃ – ‘‘buddhena bhagavatā dhammo desito’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘‘abhiññāyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no anabhiññāya; sanidānāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no anidānaṃ ; sappāṭihāriyāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemi, no appāṭihāriyaṃ; tassa [yañcassa (sī. pī. ka.)] mayhaṃ, bhikkhave, abhiññāya dhammaṃ desayato no anabhiññāya, sanidānaṃ dhammaṃ desayato no anidānaṃ, sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desayato no appāṭihāriyaṃ karaṇīyo ovādo karaṇīyā anusāsanī; alañca pana vo, bhikkhave, tuṭṭhiyā alaṃ attamanatāya alaṃ somanassāya – sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’ti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne dasasahassilokadhātu akampitthā’’ti [a. ni. 3.126]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi buddhena bhagavatā dhammo desitoti.

Dhammadesanākathā niṭṭhitā.

18. Aṭṭhārasamavaggo

(179) 3. Karuṇākathā

807. Natthi buddhassa bhagavato karuṇāti? Āmantā. Natthi buddhassa bhagavato mettāti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… natthi buddhassa bhagavato karuṇāti? Āmantā. Natthi buddhassa bhagavato muditā…pe… upekkhāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi buddhassa bhagavato mettāti? Āmantā. Atthi buddhassa bhagavato karuṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… atthi buddhassa bhagavato muditā…pe… upekkhāti? Āmantā. Atthi buddhassa bhagavato karuṇāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Natthi buddhassa bhagavato karuṇāti? Āmantā. Bhagavā akāruṇikoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu bhagavā kāruṇiko lokahito lokānukampako lokatthacaroti? Āmantā. Hañci bhagavā kāruṇiko lokahito lokānukampako lokatthacaro, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi buddhassa bhagavato karuṇā’’ti…pe….

Natthi buddhassa bhagavato karuṇāti? Āmantā. Nanu bhagavā mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjīti? Āmantā. Hañci bhagavā mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajji, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi buddhassa bhagavato karuṇā’’ti.

808. Atthi buddhassa bhagavato karuṇāti? Āmantā. Bhagavā sarāgoti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi natthi buddhassa bhagavato karuṇāti.

Karuṇākathā niṭṭhitā.

18. Aṭṭhārasamavaggo

(180) 4. Gandhajātikathā

809. Buddhassa bhagavato uccārapassāvo ativiya aññe gandhajāte adhiggaṇhātīti ? Āmantā. Bhagavā gandhabhojīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu bhagavā odanakummāsaṃ bhuñjatīti? Āmantā. Hañci bhagavā odanakummāsaṃ bhuñjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘buddhassa bhagavato uccārapassāvo ativiya aññe gandhajāte adhiggaṇhātī’’ti.

Buddhassa bhagavato uccārapassāvo ativiya aññe gandhajāte adhiggaṇhātīti? Āmantā. Atthi keci buddhassa bhagavato uccārapassāvaṃ nhāyanti vilimpanti ucchādenti [uccārenti (sī. pī. ka.)] peḷāya paṭisāmenti karaṇḍāya nikkhipanti āpaṇe pasārenti, tena ca gandhena gandhakaraṇīyaṃ karontīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Gandhajātikathā niṭṭhitā.

18. Aṭṭhārasamavaggo

(181) 5. Ekamaggakathā



不应说——"佛陀世尊讲授法"吗？应答。难道世尊曾说——"比丘们,我以证知而说法,不以无知而说法;我以因缘而说法,不无因缘而说法;我以神变而说法,不无神变而说法。比丘们,我以证知而说法,不以无知而说法;以因缘而说法,不无因缘而说法;以神变而说法,不无神变而说法,应当教诫,应当教导。比丘们,你们应当满足,应当欢喜,应当愉悦——世尊是正等正觉者,法是善说的,僧团是善行道的。当这解说被宣说时,一万个世界震动"吗？[增支部 3.126]！这正是经典的意义吗？应答。因此佛陀世尊讲授法。
法的讲说讨论已结束。
18. 第十八品
(179) 3. 悲心的讨论
佛陀世尊没有悲心吗？应答。佛陀世尊没有慈心吗？不应如此说……等……佛陀世尊没有悲心吗？应答。佛陀世尊没有喜心……等……舍心吗？不应如此说……等……
佛陀世尊有慈心吗？应答。佛陀世尊有悲心吗？不应如此说……等……佛陀世尊有喜心……等……舍心吗？应答。佛陀世尊有悲心吗？不应如此说……等……
佛陀世尊没有悲心吗？应答。世尊是无悲悯的吗？不应如此说……等……难道世尊不是有悲悯的、利益世间的、怜悯世间的、为世间利益而行的吗？应答。如果世尊是有悲悯的、利益世间的、怜悯世间的、为世间利益而行的,就不应说"佛陀世尊没有悲心"……等……
佛陀世尊没有悲心吗？应答。难道世���不是进入大悲定吗？应答。如果世尊进入大悲定,就不应说"佛陀世尊没有悲心"。
佛陀世尊有悲心��？应答。世尊有贪欲吗？不应如此说。那么佛陀世尊没有悲心。
悲心的讨论已结束。
18. 第十八品
(180) 4. 香味的讨论
佛陀世尊的大小便极其胜过其他香料吗？应答。世尊是以香为食的吗？不应如此说……等……难道世尊不是食用米饭和粥吗？应答。如果世尊食用米饭和粥,就不应说"佛陀世尊的大小便极其胜过其他香料"。
佛陀世尊的大小便极其胜过其他香料吗？应答。有人用佛陀世尊的大小便沐浴、涂抹、擦拭、装入盒子、放入匣子、在市场上展示,并用那香气制作香料吗？不应如此说……等……
香味的讨论已结束。
18. 第十八品
(181) 5. 一道的讨论

810. Ekena ariyamaggena cattāri sāmaññaphalāni sacchikarotīti? Āmantā. Catunnaṃ phassānaṃ…pe… catunnaṃ saññānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ekena ariyamaggena cattāri sāmaññaphalāni sacchikarotīti? Āmantā. Sotāpattimaggenāti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… sakadāgāmi…pe… anāgāmimaggenāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Katamena maggenāti? Arahattamaggenāti. Arahattamaggena sakkāyadiṭṭhiṃ vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ jahatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahattamaggena sakkāyadiṭṭhiṃ vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ jahatīti? Āmantā. Nanu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pahānaṃ sotāpattiphalaṃ vuttaṃ bhagavatāti? Āmantā. Hañci tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pahānaṃ sotāpattiphalaṃ vuttaṃ bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattamaggena sakkāyadiṭṭhiṃ vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ jahatī’’ti.

Arahattamaggena oḷārikaṃ kāmarāgaṃ oḷārikaṃ byāpādaṃ jahatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahattamaggena oḷārikaṃ kāmarāgaṃ oḷārikaṃ byāpādaṃ jahatīti? Āmantā. Nanu kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvaṃ sakadāgāmiphalaṃ vuttaṃ bhagavatāti? Āmantā. Hañci kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvaṃ sakadāgāmiphalaṃ vuttaṃ bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattamaggena oḷārikaṃ kāmarāgaṃ oḷārikaṃ byāpādaṃ jahatī’’ti.

Arahattamaggena aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ aṇusahagataṃ byāpādaṃ jahatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arahattamaggena aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ aṇusahagataṃ byāpādaṃ jahatīti? Āmantā . Nanu kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānaṃ anāgāmiphalaṃ vuttaṃ bhagavatāti? Āmantā. Hañci kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānaṃ anāgāmiphalaṃ vuttaṃ bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘arahattamaggena aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ aṇusahagataṃ byāpādaṃ jahatī’’ti.

811. Na vattabbaṃ – ‘‘ekena ariyamaggena cattāri sāmaññaphalāni sacchikarotī’’ti? Āmantā. Bhagavatā sotāpattimaggo bhāvitoti? Āmantā . Bhagavā sotāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… bhagavatā sakadāgāmi…pe… anāgāmimaggo bhāvitoti? Āmantā. Bhagavā anāgāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

812. Bhagavā ekena ariyamaggena cattāri sāmaññaphalāni sacchikaroti, sāvakā catūhi ariyamaggehi cattāri sāmaññaphalāni sacchikarontīti? Āmantā. Sāvakā buddhassa bhagavato adiṭṭhaṃ dakkhanti anadhigataṃ adhigacchanti asacchikataṃ sacchikarontīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekamaggakathā niṭṭhitā.

18. Aṭṭhārasamavaggo

(182) 6. Jhānasaṅkantikathā



以一条圣道证得四种沙门果吗？是的。四种触……等……四种想的集合吗？不应如此说……等……以一条圣道证得四种沙门果吗？是的。以入流道吗？不应如此说……等……以一来道……等……不还道吗？不应如此说……等……
以哪条道呢？以阿罗汉道。以阿罗汉道断除身见、疑、戒禁取吗？不应如此说……等……以阿罗汉道断除身见、疑、戒禁取吗？是的。难道世尊不是说断除三结是入流果吗？是的。如果世尊说断除三结是入流果,就不应说"以阿罗汉道断除身见、疑、戒禁取"。
以阿罗汉道断除粗重的欲贪、粗重的嗔恚吗？不应如此说……等……以阿罗汉道断除粗重的欲贪、粗重的嗔恚吗？是的。难道世尊不是说欲贪、嗔恚变薄是一来果吗？是的。如果世尊说欲贪、嗔恚变薄是一来果,就不应说"以阿罗汉道断除粗重的欲贪、粗重的嗔恚"。
以阿罗汉道断除微细的欲贪、微细的嗔恚吗？不应如此说……等……以阿罗汉道断除微细的欲贪、微细的嗔恚吗？是的。难道世尊不是说完全断除欲贪、嗔恚是不还果吗？是的。如果世尊说完全断除欲贪、嗔恚是不还果,就不应说"以阿罗汉道断除微细的欲贪、微细的嗔恚"。
不应说"以一条圣道证得四种沙门果"吗？是的。世尊修习入流道吗？是的。世尊是入流者吗？不应如此说……等……世尊修习一来道……等……不还道吗？是的。世尊是不还者吗？不应如此说……等……
世尊以一条圣道证得四种沙门果,弟子们以四条圣道证得四种沙门果吗？是的。弟子们看见佛陀世尊未见之事,证得未证之法,实现未实现之事吗？不应如此说……等……
一道的讨论已结束。
18. 第十八品
(182) 6. 禅那转移的讨论

813. Jhānā jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Paṭhamā jhānā tatiyaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… jhānā jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Dutiyā jhānā catutthaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paṭhamā jhānā dutiyaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Yā paṭhamassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva dutiyassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paṭhamā jhānā dutiyaṃ jhānaṃ saṅkamati, na vattabbaṃ – ‘‘yā paṭhamassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva dutiyassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhī’’ti? Āmantā. Dutiyaṃ jhānaṃ anāvaṭṭentassa uppajjati…pe… appaṇidahantassa uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu dutiyaṃ jhānaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjatīti? Āmantā. Hañci dutiyaṃ jhānaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘paṭhamā jhānā dutiyaṃ jhānaṃ saṅkamatī’’ti…pe….

Paṭhamā jhānā dutiyaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Paṭhamaṃ jhānaṃ kāme ādīnavato manasikaroto uppajjatīti? Āmantā. Dutiyaṃ jhānaṃ kāme ādīnavato manasikaroto uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paṭhamaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti? Āmantā . Dutiyaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti? Na hevaṃ vattabbe…pe… paṭhamā jhānā dutiyaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Taññeva paṭhamaṃ jhānaṃ taṃ dutiyaṃ jhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

814. Dutiyā jhānā tatiyaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Yā dutiyassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva tatiyassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dutiyā jhānā tatiyaṃ jhānaṃ saṅkamati, na vattabbaṃ – ‘‘yā dutiyassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva tatiyassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhī’’ti? Āmantā . Tatiyaṃ jhānaṃ anāvaṭṭentassa uppajjati…pe… appaṇidahantassa uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe …pe… nanu tatiyaṃ jhānaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjatīti? Āmantā. Hañci tatiyaṃ jhānaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘dutiyā jhānā tatiyaṃ jhānaṃ saṅkamatī’’ti.

Dutiyā jhānā tatiyaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Dutiyaṃ jhānaṃ vitakkavicāre ādīnavato manasikaroto uppajjatīti? Āmantā. Tatiyaṃ jhānaṃ vitakkavicāre ādīnavato manasikaroto uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dutiyaṃ jhānaṃ sappītikanti? Āmantā. Tatiyaṃ jhānaṃ sappītikanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… dutiyā jhānā tatiyaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Taññeva dutiyaṃ jhānaṃ taṃ tatiyaṃ jhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



从一禅那转移到另一禅那吗?是的。从初禅转移到第三禅吗?不应如此说……等……从一禅那转移到另一禅那吗?是的。从第二禅转移到第四禅吗?不应如此说……等……
从初禅转移到第二禅吗?是的。初禅生起时的转向……等……决意,就是第二禅生起时的转向……等……决意吗?不应如此说……等……
从初禅转移到第二禅,但不应说"初禅生起时的转向……等……决意,就是第二禅生起时的转向……等……决意"吗?是的。第二禅在没有转向时生起……等……在没有决意时生起吗?不应如此说……等……难道第二禅不是在转向时生起……等……在决意时生起吗?是的。如果第二禅在转向时生起……等……在决意时生起,就不应说"从初禅转移到第二禅"……等……
从初禅转移到第二禅吗?是的。初禅在思惟欲界过患时生起吗?是的。第二禅在思惟欲界过患时生起吗?不应如此说……等……
初禅有寻有伺吗?是的。第二禅有寻有伺吗?不应如此说……等……从初禅转移到第二禅吗?是的。初禅就是第二禅吗?不应如此说……等……
从第二禅转移到第三禅吗?是的。第二禅生起时的转向……等……决意,就是第三禅生起时的转向……等……决意吗?不应如此说……等……
从第二禅转移到第三禅,但不应说"第二禅生起时的转向……等……决意,就是第三禅生起时的转向……等……决意"吗?是的。第三禅在没有转向时生起……等……在没有决意时生起吗?不应如此说……等……难道第三禅不是在转向时生起……等……在决意时生起吗?是的。如果第三禅在转向时生起……等……在决意时生起,就不应说"从第二禅转移到第三禅"。
从第二禅转移到第三禅吗?是的。第二禅在思惟寻伺过患时生起吗?是的。第三禅在思惟寻伺过患时生起吗?不应如此说……等……
第二禅有喜吗?是的。第三禅有喜吗?不应如此说……等……从第二禅转移到第三禅吗?是的。第二禅就是第三禅吗?不应如此说……等……

815. Tatiyā jhānā catutthaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Yā tatiyassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva catutthassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tatiyā jhānā catutthaṃ jhānaṃ saṅkamati, na vattabbaṃ – ‘‘yā tatiyassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva catutthassa jhānassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhī’’ti? Āmantā. Catutthaṃ jhānaṃ anāvaṭṭentassa uppajjati…pe… appaṇidahantassa uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu catutthaṃ jhānaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjatīti? Āmantā. Hañci catutthaṃ jhānaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘tatiyā jhānā catutthaṃ jhānaṃ saṅkamatī’’ti.

Tatiyā jhānā catutthaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Tatiyaṃ jhānaṃ pītiṃ ādīnavato manasikaroto uppajjatīti? Āmantā. Catutthaṃ jhānaṃ pītiṃ ādīnavato manasikaroto uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tatiyaṃ jhānaṃ sukhasahagatanti? Āmantā. Catutthaṃ jhānaṃ sukhasahagatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… tatiyā jhānā catutthaṃ jhānaṃ saṅkamatīti? Āmantā. Taññeva tatiyaṃ jhānaṃ taṃ catutthaṃ jhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

816. Na vattabbaṃ – ‘‘jhānā jhānaṃ saṅkamatī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti [a. ni. 2.13; 4.163]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi jhānā jhānaṃ saṅkamatīti.

Jhānasaṅkantikathā niṭṭhitā.

18. Aṭṭhārasamavaggo

(183) 7. Jhānantarikakathā

817. Atthi jhānantarikāti? Āmantā. Atthi phassantarikā…pe… atthi saññantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi jhānantarikāti? Āmantā. Dutiyassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa antare atthi jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi jhānantarikāti? Āmantā. Tatiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa antare atthi jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dutiyassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa antare natthi jhānantarikāti? Āmantā. Hañci dutiyassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa antare natthi jhānantarikā, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi jhānantarikā’’ti.

Tatiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa antare natthi jhānantarikāti? Āmantā. Hañci tatiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa antare natthi jhānantarikā, no ca vata re vattabbe – ‘‘atthi jhānantarikā’’ti.

818. Paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa antare atthi jhānantarikāti? Āmantā. Dutiyassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa antare atthi jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa antare atthi jhānantarikāti? Āmantā. Tatiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa antare atthi jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Dutiyassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa antare natthi jhānantarikāti? Āmantā. Paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa antare natthi jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Tatiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa antare natthi jhānantarikāti? Āmantā. Paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa antare natthi jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



从第三禅转移到第四禅吗?是的。第三禅生起时的转向……等……决意,就是第四禅生起时的转向……等……决意吗?不应如此说……等……
从第三禅转移到第四禅,但不应说"第三禅生起时的转向……等……决意,就是第四禅生起时的转向……等……决意"吗?是的。第四禅在没有转向时生起……等……在没有决意时生起吗?不应如此说……等……难道第四禅不是在转向时生起……等……在决意时生起吗?是的。如果第四禅在转向时生起……等……在决意时生起,就不应说"从第三禅转移到第四禅"。
从第三禅转移到第四禅吗?是的。第三禅在思惟喜的过患时生起吗?是的。第四禅在思惟喜的过患时生起吗?不应如此说……等……
第三禅伴随乐吗?是的。第四禅伴随乐吗?不应如此说……等……从第三禅转移到第四禅吗?是的。第三禅就是第四禅吗?不应如此说……等……
不应说"从一禅那转移到另一禅那"吗?是的。难道世尊不是说过:"在此,比丘们,比丘远离欲……等……进入并安住于第四禅"吗?[增支部 2.13; 4.163]!这确实是经文吗?是的。那么从一禅那转移到另一禅那。
禅那转移的讨论已结束。
18. 第十八品
(183) 7. 禅那中间的讨论
有禅那中间吗?是的。有触中间……等……有想中间吗?不应如此说……等……
有禅那中间吗?是的。第二禅和第三禅之间有禅那中间吗?不应如此说……等……
有禅那中间吗?是的。第三禅和第四禅之间有禅那中间吗?不应如此说……等……
第二禅和第三禅之间没有禅那中间吗?是的。如果第二禅和第三禅之间没有禅那中间,就不应说"有禅那中间"。
第三禅和第四禅之间没有禅那中间吗?是的。如果第三禅和第四禅之间没有禅那中间,就不应说"有禅那中间"。
初禅和第二禅之间有禅那中间吗?是的。第二禅和第三禅之间有禅那中间吗?不应如此说……等……
初禅和第二禅之间有禅那中间吗?是的。第三禅和第四禅之间有禅那中间吗?不应如此说……等……
第二禅和第三禅之间没有禅那中间吗?是的。初禅和第二禅之间没有禅那中间吗?不应如此说……等……
第三禅和第四禅之间没有禅那中间吗?是的。初禅和第二禅之间没有禅那中间吗?不应如此说……等……

819. Avitakko vicāramatto samādhi jhānantarikāti? Āmantā. Savitakko savicāro samādhi jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Avitakko vicāramatto samādhi jhānantarikāti? Āmantā. Avitakko avicāro samādhi jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Savitakko savicāro samādhi na jhānantarikāti? Āmantā. Avitakko vicāramatto samādhi na jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Avitakko avicāro samādhi na jhānantarikāti? Āmantā. Avitakko vicāramatto samādhi na jhānantarikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

820. Dvinnaṃ jhānānaṃ paṭuppannānamantare avitakko vicāramatto samādhīti? Āmantā. Nanu avitakke vicāramatte samādhimhi vattamāne paṭhamaṃ jhānaṃ niruddhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ paṭuppannanti? Āmantā. Hañci avitakke vicāramatte samādhimhi vattamāne paṭhamaṃ jhānaṃ niruddhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ paṭuppannaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘dvinnaṃ jhānānaṃ paṭuppannānamantare avitakko vicāramatto samādhi jhānantarikāti.

821. Avitakko vicāramatto samādhi na jhānantarikāti? Āmantā. Avitakko vicāramatto samādhi paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānanti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi avitakko vicāramatto samādhi jhānantarikāti.

822. Avitakko vicāramatto samādhi jhānantarikāti? Āmantā. Nanu tayo samādhī vuttā bhagavatā – savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhīti [dī. ni. 3.305, 353]? Āmantā. Hañci tayo samādhī vuttā bhagavatā – savitakko…pe… avicāro samādhi, no ca vata re vattabbe – ‘‘avitakko vicāramatto samādhi jhānantarikā’’ti.

Jhānantarikakathā niṭṭhitā.

18. Aṭṭhārasamavaggo

(184) 8. Saddaṃ suṇātītikathā

823. Samāpanno saddaṃ suṇātīti? Āmantā. Samāpanno cakkhunā rūpaṃ passati…pe… sotena…pe… ghānena…pe… jivhāya…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samāpanno saddaṃ suṇātīti? Āmantā. Sotaviññāṇasamaṅgī samāpannoti? Na hevaṃ vattabbe. Nanu samādhi manoviññāṇasamaṅgissāti? Āmantā. Hañci samādhi manoviññāṇasamaṅgissa, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpanno saddaṃ suṇātī’’ti.

Samādhi manoviññāṇasamaṅgissa, sotaviññāṇasamaṅgī saddaṃ suṇātīti? Āmantā. Hañci samādhi manoviññāṇasamaṅgissa, sotaviññāṇasamaṅgī saddaṃ suṇāti, no ca vata re vattabbe – ‘‘samāpanno saddaṃ suṇātī’’ti . Samādhi manoviññāṇasamaṅgissa, sotaviññāṇasamaṅgī saddaṃ suṇātīti? Āmantā. Dvinnaṃ phassānaṃ…pe… dvinnaṃ cittānaṃ samodhānaṃ hotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

824. Na vattabbaṃ – ‘‘samāpanno saddaṃ suṇātī’’ti? Āmantā. Nanu paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako vutto bhagavatāti? Āmantā . Hañci paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako vutto bhagavatā, tena vata re vattabbe – ‘‘samāpanno saddaṃ suṇātī’’ti.



无寻有伺的定是禅那中间吗?是的。有寻有伺的定是禅那中间吗?不应如此说……等……
无寻有伺的定是禅那中间吗?是的。无寻无伺的定是禅那中间吗?不应如此说……等……
有寻有伺的定不是禅那中间吗?是的。无寻有伺的定不是禅那中间吗?不应如此说……等……
无寻无伺的定不是禅那中间吗?是的。无寻有伺的定不是禅那中间吗?不应如此说……等……
两种禅那生起之间有无寻有伺的定吗?是的。难道在无寻有伺的定生起时,初禅已灭,第二禅已生起吗?是的。如果在无寻有伺的定生起时,初禅已灭,第二禅已生起,就不应说"两种禅那生起之间有无寻有伺的定是禅那中间"。
无寻有伺的定不是禅那中间吗?是的。无寻有伺的定是初禅……等……第二禅……等……第三禅……等……第四禅吗?不应如此说。那么无寻有伺的定是禅那中间。
无寻有伺的定是禅那中间吗?是的。难道世尊不是说有三种定——有寻有伺的定、无寻有伺的定、无寻无伺的定吗?[长部 3.305, 353]是的。如果世尊说有三种定——有寻……等……无伺的定,就不应说"无寻有伺的定是禅那中间"。
禅那中间的讨论已结束。
18. 第十八品
(184) 8. 听到声音的讨论
入定者听到声音吗?是的。入定者用眼看到色……等……用耳……等……用鼻……等……用舌……等……用身触到触吗?不应如此说……等……
入定者听到声音吗?是的。具有耳识的人入定吗?不应如此说。难道定不是具有意识的人的吗?是的。如果定是具有意识的人的,就不应说"入定者听到声音"。
定是具有意识的人的,具有耳识的人听到声音吗?是的。如果定是具有意识的人的,具有耳识的人听到声音,就不应说"入定者听到声音"。定是具有意识的人的,具有耳识的人听到声音吗?是的。两种触……等……两种心的集合吗?不应如此说……等……
不应说"入定者听到声音"吗?是的。难道世尊不是说声音是初禅的刺吗?是的。如果世尊说声音是初禅的刺,那么应该说"入定者听到声音"。

825. Paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako vutto bhagavatāti, samāpanno saddaṃ suṇātīti? Āmantā. Dutiyassa jhānassa vitakko vicāro kaṇṭako vutto bhagavatā, atthi tassa vitakkavicārāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Paṭhamassa jhānassa saddo kaṇṭako vutto bhagavatāti, samāpanno saddaṃ suṇātīti? Āmantā. Tatiyassa jhānassa pīti kaṇṭako…pe… catutthassa jhānassa assāsapassāso kaṇṭako … ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā kaṇṭako… viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā kaṇṭako… ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā kaṇṭako… nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā kaṇṭako… saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca kaṇṭako vutto bhagavatā, atthi tassa saññā ca vedanā cāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saddaṃ suṇātītikathā niṭṭhitā.

18. Aṭṭhārasamavaggo

(185) 9. Cakkhunā rūpaṃ passatītikathā

826. Cakkhunā rūpaṃ passatīti? Āmantā. Rūpena rūpaṃ passatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpena rūpaṃ passatīti? Āmantā. Rūpena rūpaṃ paṭivijānātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpena rūpaṃ paṭivijānātīti? Āmantā. Rūpaṃ manoviññāṇanti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… cakkhunā rūpaṃ passatīti? Āmantā. Atthi cakkhussa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu natthi cakkhussa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci natthi cakkhussa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhunā rūpaṃ passatī’’ti.

Sotena saddaṃ suṇātīti…pe… ghānena gandhaṃ ghāyatīti…pe… jivhāya rasaṃ sāyatīti…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatīti? Āmantā. Rūpena rūpaṃ phusatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Rūpena rūpaṃ phusatīti? Āmantā. Rūpena rūpaṃ paṭivijānātīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūpena rūpaṃ paṭivijānātīti? Āmantā. Rūpaṃ manoviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe …pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatīti? Āmantā. Atthi kāyassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu natthi kāyassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Hañci natthi kāyassa āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, no ca vata re vattabbe – ‘‘kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatī’’ti…pe….

827. Na vattabbaṃ – ‘‘cakkhunā rūpaṃ passatī’’ti…pe… ‘‘kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ passati…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatī’’ti [ma. ni. 1.349; a. ni. 

世尊说声音是初禅的刺,入定者听到声音吗?是的。世尊说寻伺是第二禅的刺,他有寻伺吗?不应如此说……等……
世尊说声音是初禅的刺,入定者听到声音吗?是的。世尊说喜是第三禅的刺……等……入出息是第四禅的刺……色想是空无边处定的刺……空无边处想是识无边处定的刺……识无边处想是无所有处定的刺……无所有处想是非想非非想处定的刺……想和受是想受灭尽定的刺,他有想和受吗?不应如此说……等……
听到声音的讨论已结束。
18. 第十八品
(185) 9. 用眼看到色的讨论
用眼看到色吗?是的。用色看到色吗?不应如此说……等……用色看到色吗?是的。用色识别色吗?不应如此说……等……用色识别色吗?是的。色是意识吗?不应如此说……等……用眼看到色吗?是的。眼有转向……等……决意吗?不应如此说……等……难道眼没有转向……等……决意吗?是的。如果眼没有转向……等……决意,就不应说"用眼看到色"。
用耳听到声音吗……等……用鼻嗅到香吗……等……用舌尝到味道吗……等……用身触到触吗?是的。用色触到色吗?不应如此说……等……
用色触到色吗?是的。用色识别色吗?不应如此说……等……用色识别色吗?是的。色是意识吗?不应如此说……等……用身触到触吗?是的。身有转向……等……决意吗?不应如此说……等……难道身没有转向……等……决意吗?是的。如果身没有转向……等……决意,就不应说"用身触到触"……等……
不应说"用眼看到色"……等……"用身触到触"吗?是的。难道世尊不是说:"在此,比丘们,比丘用眼看到色……等……用身触到触"吗?[中部 1.349; 增支部

4.37 (aṭṭhakathā passitabbā)]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi cakkhunā rūpaṃ passati…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusatīti.

Cakkhunā rūpaṃ passatītikathā niṭṭhitā.

Aṭṭhārasamavaggo.

Tassuddānaṃ –

Buddho bhagavā manussaloke aṭṭhāsi, buddhena bhagavatā dhammo desito, natthi buddhassa bhagavato karuṇā, buddhassa bhagavato uccārapassāvo ativiya aññe gandhajāte adhiggaṇhāti, ekena ariyamaggena cattāri sāmaññaphalāni sacchikaroti, jhānā jhānaṃ saṅkamati, atthi jhānantarikā, samāpanno saddaṃ suṇāti, cakkhunā rūpaṃ passati kāyena phoṭṭhabbaṃ phusati.

4.37 (应参看注释)]!这确实是经文吗?是的。那么用眼看到色……等……用身触到触。
用眼看到色的讨论已结束。
第十八品。
其摘要如下:
佛陀世尊住于人间,
佛陀世尊讲授法,
佛陀世尊没有悲心,
佛陀世尊的大小便极其胜过其他香料,
以一条圣道证得四种沙门果,
从一禅那转移到另一禅那,
有禅那中间,
入定者听到声音,
用眼看到色用身触到触。

